Jautājumi par Administratīvi teritoriālo reformu

Šobrīd aktīvi tiek virzīts jautājums par Administratīvi teritoriālo reformu. Talsu novadam paredzēts pievienot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus, un reforma ietekmēs minēto novadu pašvaldības un iedzīvotājus.

Reformas mērķi norādīti šeit:

http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/

Šajā sakarā esam vērsušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Saeimā ar šādiem jautājumiem:

  • viens no reformas mērķiem valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai ir valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana[1] – vai ir paredzēti konkrēti mehānismi, metodes utt., kā to paredzēts panākt?
  • reformas mērķis ir arī racionāla budžeta līdzekļu izlietošana[2] – kā to praktiski paredzēts veicināt?
  • kā reformas mērķis norādīts arī pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana – kā tieši un ar kādām metodēm to paredzēts sasniegt?
  • kāds finansiāls ietaupījums paredzēts reformas rezultātā un kā to paredzēts izmantot?
  • kādas darbības ir paredzētas darbības attiecībā uz apvienojamo novadu pašvaldību kapitālsabiedrībām? Vai tās paredzēts apvienot? Piemēram, īpašumu apsaimniekošanas vai ūdenssaimniecības uzņēmumi (tarifi).
  • kādos termiņos un par kādiem līdzekļiem tiek plānota ceļu sakārtošana starp novadiem ko paredzēts apvienot (Talsu novadu un Mērsraga, Dundagas un Rojas novadiem)?

Būtiska nozīme reformas mērķu sasniegšanā ir ceļu infrastruktūras sakārtošanā, taču liela daļa ceļu (P125, P126, P127, Stende–Lauciene–Mērsrags) starp Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadiem ir sliktā stāvoklī.

  • būtiska problēma pašvaldībās ir aizņēmuma saņemšana Valsts kasē – pamatā to var saņemt ar izglītību saistītiem jautājumiem, ielām, ES līdzfinansētos projektos utt., taču vairākos gadījumos vienalga vajadzīgs pašvaldības līdzfinansējums. Rezultātā daudzi projekti nevar tikt realizēti vai tie tiek pakārtoti, piesaistīti citiem. Piemēram, Talsos ilgstoši nebija iespējams saņemt līdzekļus Talsu tirgus sakārtošanai, tad to var izdarīt tikai piesakoties ES projektā SAM 5.6.1., kas paredzēts strādājošo skaita palielināšanai. Rezultātā blakus tirgum paredzēts celt ražotni, kas ir attiecināma, bet tirgus tiek būvprojektā “pievilkts” klāt, bet tas nav attiecināms un tā izmaksas segs ar kredītu no Valsts kases. Tātad secinājums – tirgus ilgstoši stāv nesakārtots, jo aizņēmumu nevar saņemt. Tas attiecas arī uz daudziem citiem objektiem.

Vai nav paredzēts mainīt aizņēmumu saņemšanas kārtību (vienlaicīgi arī stiprinot uzraudzību, kādiem mērķiem tas tiek prasīts)?

  • Likuma “Par pašvaldībām” 61.3 pants, kas nosaka, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu, taču minētais pants joprojām nav spēkā, jo attiecīgs likums par referendumiem nav pieņemts. Minētais regulējums nav sakārtots vairāk kā 10 gadus (minētais pants tika pieņemts 2008.gada 17.jūlijā).

Vai un kad ir paredzēts beidzot sakārtot normatīvos aktus, lai varētu rīkot referendumus par būtiskiem jautājumiem un iedzīvotāji varētu aktīvāk iesaistīties pašvaldības attīstībā?

  •  Vai nav nepieciešams izvērtēt ļaut balsot pašvaldību vēlēšanas jau no 16 gadiem, paredzot atsevišķu kārtību, kādā tas notiek?

Iespējams, to nevajag pilnīgi visiem 16 gadu veciem jauniešiem, bet, piem., tiem, kas piesakās un aizpilda pieteikšanās veidlapu, resp., ar zināmiem mehānismiem. Jāņem vērā, ka medībās jaunieši var iet jau no 16 gadiem.

  • Vai nav nepieciešams izvērtēt ļaut Latvijas pilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās arī ārzemēs, kā tas ir Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Liela daļa ārzemēs dzīvojošo katru gadu brauc uz savu dzimto pašvaldību, sūta naudas līdzekļus ģimenēm un atbalsta tās. Iespēja balsot ir viens no veidiem, kā veicināt pilsošu atgriezenisko saiti ar Latvijas valsti.

  • Kādas izmaiņas ir paredzētas ieņēmumos no IIN pašvaldības budžetos, pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem apjomos, mērķdotācijās un dotācijās pašvaldībām?
  • viens no reformas mērķiem ir arī efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot attiecīgo teritoriju iedzīvotājus – kā tieši paredzēts padarīt to efektīvāku un kā iesaistīt teritoriju iedzīvotājus?
  • Reformas ieviešanas rezultātā ievērojami pieaugs atsevišķu teritoriju attālums līdz novada centram, tāpēc būtiska nozīme pašvaldībās būs eksperta līmeņa un elektronisko pakalpojumu ieviešanai un administrēšanai. Vai pašvaldībām nebūtu jānosaka obligāti nepieciešamais elektronisko pakalpojumu grozs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamības minimumu visās vietvarās?
  • Vai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju plānots definēt skaidrākus nosacījumus izglītības iestāžu izvietojumam, ņemot vērā arī nevienlīdzīgo skolēnu sadalījumu reģionos?
  • Vai paredzētas arī izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar darbinieku un amatpersonas darbinieku atbildību stiprināšanu, lielāku ministrijas kontroli un iejaukšanos pašvaldības darbā, ja netiek ievēroti normatīvie akti un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie valsts pārvaldes principi, tai skaitā labas pārvaldības princips?

Vēršam uzmanību, ka daļēji to uzrauga Valsts kontrole (VK), no 01.08.2019. stājas spēkā jauns regulējums, kas ļauj VK piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Taču, pirmkārt, tas iespējams ir tikai revīziju ietvaros. Otrkārt, VK kapacitāte ir ierobežota.

  • atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 5.panta piektajai daļai pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga ministrija, kurai saskaņā ar likumu arī ir iespējas veikt noteiktas darbības – vai un kā tieši to paredzēts mainīt, lai stiprinātu uzraudzību?

Vēršam uzmanību, ka būtiska nozīme pašvaldībās ir iekšējam auditoram – tā neatkarībai, atklātībai, profesionalitātei utt. Piemēram, Talsos pret auditori tika vērstas darbības, lai ierobežotu viņas darbību, kā rezultātā auditore pameta darbu, kam tika pievērsta arī iedzīvotāju uzmanība (http://www.talsuvestis.lv/2019/07/12/auditore-pamet-darbu-pasvaldiba/;  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/talsu-dome-auditore-pauz-bazas-par-vinas-darba-ierobezosanu-pec-mera-nomainas.a296784/)

  • Vai ir nepieciešams veikt izmaiņas likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos, lai stiprinātu pašvaldības auditores nozīmi, tiesības, pienākumus, ciešāku sadarbību ar Valsts kontroli? Pēc būtības iekšējais auditors ir kā “vietējā valsts kontrole”. Tas pats attiecas uz zvērinātiem revidentiem.

Papildus jānorāda, ka VARAM vairākkārt informēts par dažādiem pārkāpumiem Talsu novada pašvaldībā, taču reakcija līdz šim bijusi ļoti atturīga. Šobrīd pašvaldību amatpersonu un darbinieku rīcība ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem netiek pietiekoši uzraudzīta un kontrolēta. Piemēram, ar likumu tiktu noteikta stingrāka kārtība, kādā pašvaldības revidenti sadarbojas ar Valsts kontroli un pašvaldību iekšējiem auditoriem. Iespējams, likumā ir jādefinē, kas ir pašvaldības iekšējais auditors, tiesības un pienākumi.

  • Vai pēc reformas pašvaldību vēlēšanās tāpat kā līdz šim varēs piedalīties vēlētāju apvienības? Ja nē, tad kādēļ tas tiks aizliegts?

Prasīt no vietējiem aktīvistiem obligāti izvēlēties partijas formu dalībai vienas pašvaldības vēlēšanās ir nesamērīgi – partijas izveidošanas noteikumi Latvijā prasa 200 dibinātājus, kā arī partijas uzturēšana ir dārga, kā arī partijas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

  • Šobrīd valsts finansē “lielās” partijas, kas iekļuvušas Saeimā vai saņēmušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu. “Lielās” partijas saņems arī papildus piemaksas par to startu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, – pat ja šis starts nav bijis sevišķi veiksmīgs (piemēram, partija ieguvusi 0.2% balsu).

Lielās partijas par to, ka tiek pārstāvētas Saeimā, saņem gandrīz 20 miljonus eiro (partiju uzturēšanai, partiju pasākumiem, priekšvēlēšanu izdevumiem (bukletiem, medijiem) utt.).

Piem.,  ZZS katru gadu saņem 489 163,50 eiro, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – katru gadu 557 129,00 eiro, “Jaunā Vienotība” – katru gadu 416 535,50 eiro

Vēršam uzmanību, ka reģionālām partijām un vēlētāju apvienībām, kuras ir spējušas iegūt pārstāvību pašvaldības domē, nav nekāda valsts finansiāla atbalsta, lai gan uz tām arī lielā mērā attiecas “lielo” partiju finansēšanas mērķis un par tām balso tūkstošiem iedzīvotāju.

Arī reģionālajām partijām  nepieciešama telpu īre, sakaru un interneta pakalpojumi, nauda grāmatvedības pakalpojumiem, pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām, iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai,  informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, kā arī priekšvēlēšanu izdevumu materiāliem, kā tas noteikts Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas likumā. Reģionālajai partijai katru gadu arī ir jāsagatavo gada pārskats, kas jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jāsasauc biedru kopsapulce, katru gadu jāiesniedz LR Uzņēmumu reģistrā aktuāls biedru reģistrs un jāpilda citi ar likuma noteiktie pienākumi.

Vietējā līmeņa aktīvistiem, ja viņi vēlas piedalīties vēlēšanās ar savu sarakstu, ne tikai būs kampaņas ietvaros jākonkurē ar no valsts budžeta labi finansētām centrālā līmeņa partijām, bet arī obligātā kārtā jāuztur partijas forma: pašiem jāmaksā par partijas uzturēšanas izdevumiem.

Kāpēc reģionālajām jeb vietēja līmeņa partijām, kuras ir spējušas iegūt pārstāvību pašvaldības domē, netiek paredzēts nekāds valsts finansējums?

  • Vai reģionālajām jeb vietēja līmeņa partijām, kuras ir spējušas iegūt pārstāvību pašvaldības domē, nebūtu jāparedz valsts finansējums?
  • gada 2.oktobrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu radīt atbalsta programmu pašvaldībām īres namu celtniecībai. Plānots, ka programmas ietvaros pašvaldību kapitālsabiedrības varēs saņemt ilgtermiņa aizdevumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai reģionos. Aizdevumus sniegs Valsts kase uz 30 gadu termiņu ar iespēju fiksēt procentu likmi uz 5, 10 vai 30 gadiem.

Vai VARAM rīcībā ir informācija par minētās atbalsta programmas virzību un esošo situāciju šajā sakarā?

  • vai VARAM pārstāvji iesaistās pašvaldības īres namu būvniecības atbalsta projekta virzībā? kāds par šo jautājumu ir VARAM viedoklis, vai VARAM to atbalsta?

Jānorāda, ka Latvijas Valsts prezidenta R.Vējoņa vizītes laikā Talsos 2019.gada 22.martā D.Karols (ZZS) publiski apliecināja, ka Talsos pašvaldības īres namu būvniecība ir aktuāls jautājums un tas tiek risināts. Faktiski gan nekas netiek risināts.

Talsu novads pēc iedzīvotāju skaita ir 3.lielākais novads no visiem 110 novadiem Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada sākumā Talsu novadā ir 27730, bet Talsos – 9126 iedzīvotāji.

Saskaņā ar pašvaldības SIA “Valmieras namsaimnieks” sniegto informāciju  ideja par jaunas īres mājas būvniecību pamatā radusies, jo Valmierā ir slikta situācija ar īres dzīvokļiem (liels pieprasījums, mazs piedāvājums). Visu procesu pamatā uzņēmās SIA “Valmieras namsaimnieks” un tas tika sākts 2016.gadā. Pašvaldība ieguldīja kapitālsabiedrības pamatkapitālā zemi, uz kuras bija paredzēts būvēt ēku, bet pats uzņēmums ņēma kredītu komercbankā AS “SEB banka” (bija arī iepirkums par to, kura banka piedāvās labāku piedāvājumu). Banka finansēja 90% no būvniecības izmaksām, 10% finansēja uzņēmums no saviem uzkrājumiem. Kopējās projekta izmaksas 6.65 EUR milj. bez PVN (projektēšana, būvniecība, būvuzraudzība, autoruzraudzība utt.). Kredīts ņemts uz 25 gadiem, šajā laikā arī paredzēts atpelnīt ieguldīto.

2018.gada maijā ēka tika nodota ekspluatācijā, kopā 150 dzīvokļi:

  • 1istabas-skaits: 15 – 32kvm;
  • 2istabu-skaits: 90 – 40 kvm;
  • 3istabu-skaits: 45 – 59kvm.

Esot izbūvēti arī plaši pagrabi un noliktavas telpas, ērts stāvlaukums.

Uzreiz pēc nodošanas ekspluatācijā uzsāktas dzīvokļu īres tiesību izsoles (5,20 EUR/kvm mēnesī, uz 5 gadiem, īres maksa nemainīga, bet izsole par īres tiesībām, sākumcena 50 EUR, lielākā nosolītā īres tiesību cena – 1350 EUR; tā jāsamaksā uzreiz, bet kopumā jāizdala uz 60 mēnešiem un jāpieskaita pie 5,20 EUR (augstākā cena bija par 3istabu dzīvokli un tad vēl klāt ir 0,40 EUR).

Līdz 2018.gada oktobrim visi 150 dzīvokļi tika izsolīti. 80% no visiem izsoļu uzvarētājiem esot vecumā līdz 40 gadiem.

Minētajā ēkā nav paredzēti sociālie dzīvokļi vai nosacījumi kvalificētam darbaspēkam (esot bijušas sarunas ar atsevišķiem uzņēmumiem, kā viņi savstarpēji ar darbiniekiem vienosies par izdevumu segšanu).

Papildus info:

https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/pasvaldibas_zinas/19172_pabeigta_ires_namu_buvnieciba/

Jāpiebilst, ka 2018.gada decembrī ekspluatācijā tika nodota pašvaldības dzīvojamā māja Smiltenē (http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/9485). Šeit arī pasūtītājs ir pašvaldības SIA “Smiltenes NKUP”, būvniecībai ņemts aizņēmums un kopējās ēkas būvniecības izmaksas ir ap 1 milj. EUR bez PVN. Daudzdzīvokļu mājā ir izbūvēti 24 jauni dzīvokļi – 8 vienistabas dzīvokļi 29.8-31.5 kvm. platībā, 8 divistabu dzīvokļi 45.6-46.2 kvm patībā un 8 trīsistabu dzīvokļi 56.6-60.4 kvm. platībā.

Šeit atšķirībā no Valmieras dzīvokļi paredzēti kvalificētam darbaspēkam un uz īres tiesībām var pretendēt saskaņā ar domes apstiprināto kārtību:

-speciālisti, kuri nepieciešami ar pašvaldības funkciju izpildi saistītu pārvaldes uzdevumu veikšanai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā vai institūcijā; -speciālisti, kuri nepieciešami ar valsts funkciju izpildi saistītu pārvaldes uzdevumu veikšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā; -speciālisti, kurus nepieciešams nodarbināt Pašvaldības attīstības programmā noteiktajās attīstāmajās nozarēs:

– ražošanas uzņēmumu darbinieki (kokapstrāde, mēbeļu ražošana, šuvēji, tekstilapstrādes speciālisti, pārtikas ražošana, u.c.);

– būvniecības uzņēmumu darbinieki (ceļu būves, ēku un remontdarbu celtnieki u.c.).

Cēsīs pašvaldība izbūvējusi jaunu īres namu ar 24 dzīvokļiem.

Ir vēl pašvaldības, kas vērtē iespējās veikt pašvaldības īres namu būvniecību:

https://lvportals.lv/norises/299629-pasvaldibas-varetu-sniegt-atbalstu-ires-namu-buvnieciba-2018

Talsu novadā ir līdzīga rakstura problēmas ar īres dzīvokļiem un tās tikai pieaugs.

Ierobežota mājokļu pieejamība, jo īpaši reģionos, kur veidojas jaunas darba vietas, un augstais mājokļa izdevumu īpatsvars no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju nespējai atrast sev piemērotu darbu un līdz ar to viņu emigrācijai uz ārvalstīm.

  • Šobrīd pašvaldībās būtiski atšķiras deputātu atalgojums un tā aprēķināšanas kārtība.

Pašvaldību deputātu algas atšķiras pat 100 reizes (https://nra.lv/politika/212676-pasvaldibas-deputatu-algas-atskiras-pat-100-reizu.htm).

Vai ir paredzēts izveidot vienotu deputātu algu aprēķināšanas kārtību un apjomu pašvaldībās? Kādas būs deputātu algas pēc reformas?

  • Kādas starpministriju darba grupu/komisijas līdz šim tikušas izveidotas, kur tiek iesaistītas arī citas ministrijas reformas sakarā?

Šobrīd daudzi jautājumi, risinājumi un reformu mērķu sasniegšana ir atkarīga no citu ministriju iesaistes, plānošanas, viedokļa un darbībām (piemēram, Satiksmes ministrija, Ekonomikas minstrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija).

  • Vai šāda sadarbība jau ir? Un vai tā ir pietiekoša?

[1] http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/

[2] Turpat

2020-05-05T04:34:50+00:00