Pieteikumā Satversmes tiesai norādīts, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas 2.punkts (stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā), turpmāk arī – Likuma 2.punkts, nosaka, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 0,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās.
“Mēs – Talsiem un novadam” uzskata, ka Likuma 2. punkts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
Šobrīd t.s. lielās partijas jau saņem valsts budžeta finansējumu 4,5 miljoni euro katru gadu. Bet saskaņā ar Likuma 2.punktu un 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanu rezultātiem[1] turpmāk katru gadu minētās politiskās organizācijas (partijas) kopumā vēl papildus saņems piemaksas no valsts budžeta aptuveni 120 000,00 euro apmērā.
Turklāt šādu papildus finansējumu attiecīgās partijas varēs saņemt neatkarīgi no tā, cik vēlētāji balsojuši par to pašvaldības domes vēlēšanās un vai tā ir vai nav pārstāvēta attiecīgajā pašvaldības domē.
Partija “Mēs – Talsiem un novadam” piedalījās jaunā Talsu novada domes 2021.gada 5.jūnija vēlēšanās.
Par “Mēs – Talsiem un novadam” nobalsoja 1689 (jeb 18,62%) vēlētāji, tā iegūstot 4 deputātu vietas Talsu novada domē, un partija pēc saņemto balsu skaita atkal ieņem 2.vietu no visām 8 politiskajām organizācijām (partijām), kas piedalījās minētas domes vēlēšanās. Bet „Mēs – Talsiem un novadam” nesaņem nevienu centu no valsts.
Partija „Mēs – Talsiem un novadam” vērš uzmanību uz to, ka, piemēram, partija “KPV LV”, lai arī tā 13. Saeimas vēlēšanās 2018.gadā ieguva otro lielāko balsu skaitu, tomēr jau gadu pēc vēlēšanām tās reitings nokritās krietni zem 5% sliekšņa un šobrīd tas ir ap 1%.
Neskatoties uz minēto, “KPV LV” katru gadu saņem 643 369,00 euro, bet saskaņā ar Satversmes tiesā apstrīdētajām normām un 2021.gada 5.jūnija vēlēšanu rezultātiem partija “KPV LV” saņems vēl 1970,50 euro, jo par to visā Latvijā nobalsojis 3941 iedzīvotājs (3941 x 0,5 = 1970,50), lai gan no „KPV LV” ievēlēja tikai vienu deputātu. Likumdevējam bija iespēja savlaicīgi izvērtēt, vai šāda valsts naudas izlietošana ir samērīga.
Jānorāda, ka arī politikas eksperti valsts budžeta finansējumu tikai nacionālā līmeņa partijām ir novērtējuši kā valdošo spēku mēģinājumu nostiprināt Saeimā pārstāvēto partiju pozīcijas, radot pārējām sliktākus nosacījumus, kas mazina līdzvērtīgu politisko konkurenci.
Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens iepriekš ir paudis viedokli, ka šāds regulējums neapšaubāmi ir vērsts uz valdošo partiju karteļa stiprināšanu, bet citu valstu pieredze liecina, ka karteļu sistēma ar laiku deģenerējas un pastiprina sabiedrības nepatiku pret esošajām partijām.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” arī norādīja, ka šī sistēma nav taisnīga, jo ir vērsta uz “komfortablākas dzīves radīšanu Saeimā pārstāvētajiem un ierobežo jaunu politisko spēku veidošanu”.
„Mēs – Talsiem un novadam” pilnībā piekrīt ekspertiem un uzskata, ka steidzami ir jāsāk izvērtēt esošā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa efektivitāti.
Jānorāda arī, ka 2021. gada aprīlī, pēc tam, kad „Mēs – Talsiem un novadam” bija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, birojs plašsaziņas līdzekļos atzina, ka tuvākajos gados varētu rosināt piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām partijām, faktiski atzīstot acīmredzamās nepilnības esošajā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā. Tomēr skaidrības par izmaiņām nav un to atlikšana tikai vairāk nostiprina esošo partiju monopolu, pamatā iznīcinot reģionālās partijas.
Jāatgādina, ka 2010. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma koncepcijai atbilstošus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot valsts finansējumu partijām, un anotācijā tika norādīts, ka mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska (mazināt partiju motivāciju slepeni vienoties ar privātiem ziedotājiem par valsts resursu izmantošanu ziedotāju biznesa atbalstīšanā kā priekšnoteikumu vai “pateicību” par partijas finansēšanu, tādējādi samazinot arī augstākā līmeņa korupcijas riskus), mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.[2] Tika arī argumentēts Saeimā, ka ikgadēja valsts finansējuma ieviešana arī veicinās partiju konkurenci, dodot iespēju arī tām partijām, kuras nav iekļuvušas Saeimā vai nav pārstāvētas Ministru kabinetā, sekmīgi funkcionēt apstākļos, kad tām strauji samazinās ienākumu apjoms (finansējumu piešķirot jau pēc 2 % vēlētāju atbalsta saņemšanas Saeimas vēlēšanas).[3] Ar valsts atbalstu partijām sabiedrība tikšot plašāk iesaistīta politiskajos procesos, kā arī palielināsies politisko lēmumu ietekmēšanas iespējas, piedaloties vēlēšanās. Konkurences veicināšana politisko partiju starpā nodrošināšot politisko daudzveidību un sabiedrības izvēles iespējas.[4]
Tomēr 2019.gada 14.novembrī Saeima atkal pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (stājās spēkā 2020.gada 1.janvārī), palielinot valsts finansējumu vairāk nekā 6 reizes, jo politisko partiju atkarība no privātā finansējuma esot mazināta tikai nedaudz.
Ne Grozījumu, ar kuriem pieņemtas apstrīdētās normas, likumprojekta anotācijā, ne citur publiski nav atrodama informācija par to, kā tika izvērtēts, ka reģionālajām jeb vietējā līmeņa politiskajām organizācijām (partijām), īpaši tām, kuru pārstāvji ir ievēlēti pašvaldību domēs, balso par domes lēmumiem vai tiek ievēlēti vadošos domes amatos, nav jāsamazina vai neattiecas politisko partiju finansiālā atkarība no privātpersonu ziedojumiem, partiju nelikumīga finansēšana un augstākā līmeņa korupcijas riski un ka šādu politisko organizāciju (partiju) profesionalitāte, administratīvās spējas un konkurence nav jāveicina.
Jau tad bija acīmredzams, ka pašvaldības domēs tāpat kā Saeimā vēlēšanās tiek ievēlēti deputāti, kas sēdēs balso par dažādiem jautājumiem, un pašvaldībām ir daudzmiljonu budžeti un liela autonomija attiecībā rīcību ar finanšu līdzekļiem. Turklāt vairums korupcijas skandālu izskanējuši tieši saistībā ar pašvaldību amatpersonu darbībām un konkursiem.
Nevar arī ignorēt to, ka Politisko partiju likuma normas uz visām partijām attiecas vienādi. Reģionālajām partijām arī nepieciešama telpu īre, sakaru un interneta pakalpojumi, nauda grāmatvedības pakalpojumiem, pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām, iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, kā arī priekšvēlēšanu izdevumu materiāliem, kā tas noteikts Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas likumā.
Reģionālajai partijai katru gadu arī ir jāsagatavo gada pārskats, kas jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jāsasauc biedru kopsapulce, katru gadu jāiesniedz LR Uzņēmumu reģistrā aktuāls biedru reģistrs un jāpilda citi ar likuma noteiktie pienākumi.
Politiskās partijas un organizācijas ir nozīmīgs demokrātiskas valsts elements. Tās veido saikni starp sabiedrību un valsts varu, nodrošinot organizētu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos.[5] Politiskās partijas ir demokrātijas pamats un balsts.[6]
Bet šobrīd ir tikai negatīvās sekas un ilūzija par demokrātiju.
Lielās partijas arī nestrādā pie tā, lai aktīvi piesaistītu biedrus un celtu politiskās attīstības laktiņu. Līdz ar to Latvijā ir ļoti niecīgs partiju biedru skaits – 1,4% iedzīvotāju ir politiskās partijās, bet tajā pašā laikā, piemēram, Igaunijā – 4,7%, kas ir vairāk nekā 3 reizes.
Kā bīstamu signālu šajā sakarā jāvērtē arī vēlētāju aktivitāte pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kas bija rekordzema, vēlēšanās piedaloties tikai 34,01 % balsstiesīgo iedzīvotāju, un arī ir zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Negatīvas sekas attiecībā uz sabiedrības iesaisti politiskajos procesos tādējādi ir jau redzamas tagad.
Piemēram, 2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās Kurzemes vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 244 deputāti 2 republikas pilsētās un 18 novados. Minētajā vēlēšanu apgabalā par derīgām vēlēšanu zīmēm tika atzītas 89276, no kurām 16685 (18,6%) tika nodotas par 19 vēlētāju apvienībām un 10 politiskajām partijām, kuras nesaņem valsts budžeta finansējumu. Piemēram, 2013.gada 1.jūnijā Talsu novada domes vēlēšanās piedalījās 8683 jeb 32,61% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas bija 2.zemākais radītājs no visām 119 pašvaldībām, bet 2017.gada 3.jūnijā vēlētāju aktivitāte pieauga par 11,49%, kopumā vēlēšanās piedaloties 10951 jeb 44,10% balsstiesīgo iedzīvotājiem, kas bija lielākais aktivitātes kāpums starp visām 119 pašvaldībām. Lielā mērā minētais aktivitātes kāpums bija saistīts ar reģionālās partijas „Mēs – Talsiem un novadam” dibināšanu 3 mēnešu pirms vēlēšanām un tās priekšvēlēšanu aktivitātēm.
Pie minētajām politiskajām organizācijām (partijām) nav pieskaitīta Liepājas partija, partija “Latvijai un Ventspilij” un partija “Kuldīgas novadam” (par šīm 3 minētājām partijām kopā tika nodotas 19002 (21,2%) no kopējā derīgo zīmju skaita jeb vēlētāju balsīm), jo visas minētās reģionālās partijas sadarbojas ar nacionālā līmeņa partijām (nav gan zināms, vai un cik lielu valsts budžeta finansējumu vai citu atbalstu saņem minētās 3 partijas sakarā ar norādīto sadarbību).
Tomēr ņemot vērā, ka minētās 3 partijas katra piedalās vēlēšanās tikai vienā pašvaldībā un ir uzskatāmas par reģionālajām jeb vietējā līmeņa partijām, tad nodotais derīgo zīmju skaits jeb vēlētāju balsis par reģionālajām jeb vietējā līmeņa partijām Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir 35687 (39,9%) no kopējā zīmju skaita. Turklāt kopā no visām reģionālajām partijām Kurzemes vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 96 deputāti (39,3%).
Minētā statistika parāda, cik liela tomēr ir vēlētāju uzticība tieši reģionālajām jeb vietējā līmeņa politiskajām organizācijām (partijām) un, ka liela daļa iedzīvotāju pašvaldībās neatbalsta t.s. lielās partijas.
Savukārt 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanās Kurzemes vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 108 deputāti 2 republikas pilsētās un 5 novados.
Kopā minētajā apgabalā par derīgām vēlēšanu zīmēm tika atzītas 57419, no kurām 17501 (30%) ir nodotas par 5 reģionālajām partijām. Pie minētajām politiskajām organizācijām (partijām) ir pieskaitītas iepriekš minētās Liepājas partija, partija “Latvijai un Ventspilij” un partija “Kuldīgas novadam”, par kurām kopā tika nodotas 13735 (23,9%) no kopējā derīgo zīmju skaita.
Jānorāda arī tas, ka Kurzemes vēlēšanu apgabalā 28 deputāti (26%) tika ievēlēti no 5 reģionālajām partijām, tai skaitā partiju “Mēs – Talsiem un novadam”. No Liepājas partijas, partijas “Latvijai un Ventspilij” un partijas “Kuldīgas novadam” ievēlēti 21 deputāts (19,2%).
Kā redzams, tad būtiski ir samazinājusies gan vēlētāju aktivitāte, gan ievērojami mazāks ir to deputātu skaits, kas ievēlēti pašvaldību domēs no reģionālajām jeb vietējā līmeņa politiskām organizācijām (partijām).
Būtiski piebilst, ka, izvērtējot esošo valsts budžeta finansējuma izmaiņas, uzmanība būtu jāpievērš arī atsevišķu reģionālu partiju (piemēram, Liepājas partija, partija “Latvijai un Ventspilij” un partija “Kuldīgas novadam”) sadarbībai ar nacionālā līmeņa partijām (vai un cik lielu valsts budžeta finansējumu vai citu atbalstu šādas partijas saņem no nacionālām partijām), lai valsts finansējums būtu objektīvs un atbilstošs faktiskajai situācijai.
Šobrīd Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu un izvērtēs, vai Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas 2.punkts atbilst Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022.gada 31.janvāris.
Pieteikuma sagatavotājs:
„Mēs – Talsiem un novadam” valdes priekšsēdētājs
Zvērināts advokāts Edgars Zelderis
+371 29737436
edgarsze@gmail.com
[1] Veicot finansējuma aprēķinu, ņemts vērā arī Likuma 7.1 panta septītajā daļā noteiktais, ka Likuma 2.punktā paredzētais finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā. iesniegušās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā).
[2] Likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” anotācijas daļas “I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” sadaļa “2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība”:
http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F1AA596E1C2FF237C22584900065AFE0?OpenDocument
[3] Turpat,
[4] Likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” anotācijas daļas “II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību” sadaļa “1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām”:
http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/900CB0B7B53B5342C22576CB004DF765?OpenDocument
[5] Satversmes tiesas 2015. gada 5.februāra sprieduma lietā Nr. 2014-03-01 15.punkts.
[6] Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 101. lpp.