Vai Zeldera cīņa pret korupciju maksās viņam mēra krēslu?

 

11. jūnijā 7 Talsu novada domes deputāti (Alfons Spēks – Latvijas Zaļā partija, Inga Gluzda – Jaunā konservatīvā partija, Daiga Feldmane – Latvijas Reģionu apvienība, Oļegs Solovjovs, Andis Astrātovs, Ģirts Kalnbirze, Gerda Zeberiņa – Talsu novada attīstībai) pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, kurā lemt par Talsu novada domes priekšsēdētāja Edgara Zeldera „gāšanu” no amata. Tas iedzīvotājos radījis sašutumu – ja lēmām par labu jaunam, aktīvam un neatkarīgam priekšsēdim, tad kādēļ atsevišķi deputāti nolēmuši darboties pret iedzīvotāju gribu, cenšoties panākt Edgara Zeldera atbrīvošanu no amata? Vēl lielāku izbrīnu raisa fakts, ka pašu “gāzēju” vidū, acīmredzot, nav vienotas nostājas, jo, kā gan citādi izskaidrot to, ka Tabita Kalniņa iesniegumā neatbalsta savu Latvijas Zaļās partijas kolēģi Alfonu Spēku? 

Edgars Zelderis domē ienāca apņēmības pilns lauzt ierasto naudas izsaimniekošanas kārtību. Tomēr ir skaidri redzams, ka atsevišķas personas nespēj pārdzīvot, ka Alda Vilsona (Talsu novada attīstībai) “laikmeta” koruptīvo darījumu un dažnedažādo shēmu laiks ir beidzies. Kādas personīgās intereses aiz tā slēpjas? Vai bailes no kriminālatbildības? Nav noslēpums, ka bijušais mērs Aivars Lācarus jau ir krimināli sodīts, tiesvedība šobrīd uzsākta arī pret bijušo izpilddirektoru Aldi Vilsonu. Bet varbūt šajā cīņā savu lomu spēlē arī lielo partiju bailes no tā, ka pirms Saeimas vēlēšanām Talsu novads nepapildinās viņu kases no tik ierastajiem “otkatiem”?

Tomēr visticamāk, ka viens no motīviem, kāpēc 7 deputāti vēlas “gāzt” Edgaru Zelderi, ir saistīts ar SIA „Talsu namsaimnieks” veiktā finanšu audita slēdzienu par uzņēmuma saimniecisko darbību, kur konstatēts, ka iepriekšējā uzņēmuma vadība no 2014.gada līdz 2017. gada sākumam nav strādājusi pietiekami saimnieciski un efektīvi, tostarp norādīts uz vairākiem apšaubāma rakstura darījumiem. Šobrīd, veicot papildus pārbaudes, ir atklāts, ka nav atrodami nekādi pamatojoši dokumenti (ne līgumi, ne rēķini) naudas pārskaitījumiem vismaz 20 000 euro apmērā uz citiem uzņēmumiem. Tie bija izveidoti īsi pirms pārskaitījumu veikšanas un šobrīd ir likvidēti. Par minēto ir sagatavoti iesniegumi tiesībsargājošām iestādēm, jo ir aizdomas par naudas līdzekļu piesavināšanos un krāpniecību. Zīmīgi, ka šajā laikā pie varas domē bija tieši Talsu novada attīstībai, bet SIA “Talsu namsaimnieks” valdē bija ar Latvijas Zaļo partiju saistīti cilvēki. Otrs motīvs noteikti ir nepamatotais sadārdzinājums Bibliotēkas projektā (http://talsiemunnovadam.lv/talsu-galvenas-bibliotekas–projekta-virziba-nav-aptureta/), par kuru medijos plaši runāts jau vairākus mēnešus. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka neviens projekts nav apstādināts.

 

Iedzīvotāji, jūs varat paši sev pajautāt, vai gadījumā šis atsevišķu deputātu izspēlētais cirks neliecina par to, ka Talsu novada domē tiešām ir sākušies jauni laiki, kas “vecās gvardes” pārstāvjiem nāca kā šoks? Latvijas valsti veido spēcīgi novadi, tieši tāpēc mums jābūt modriem, aktīviem, lai nepalaistu vējā šo unikālo iespēju, ka Talsu novads ir kļuvis brīvs no deviņdesmitajos gados sāktajām politbiznesa tradīcijām. Galu galā vai tā nebūtu vislabākā dāvana Latvijai tās nākamajai simtgadei?